Ex libris: nozīme, vēsture un kā izveidot savu ekslibrisu
Publicēts · autors: Libriel
Ex libris jeb ekslibris ir īpašuma zīme grāmatas iekšpusē, visbiežāk vāka iekšpusē. Tā ir ielīmēta vinjete, zīmoga nospiedums vai reljefs iespiedums ar īpašnieka vārdu un dažreiz arī devīzi vai zīmējumu. Vārds cēlies no latīņu valodas un nozīmē „no (kāda) grāmatām”, ko bieži tulko kā „starp (kāda) grāmatām”.
Īsumā
- Latīņu formulu raksta divos vārdos, „ex libris”; latviski parasti raksta „ekslibris”.
- Vecākie zināmie iespiestie ekslibrisi ir vācu un datējami ar aptuveni 1470.–1480. gadu: Hansa Iglera ezis un Hilpranda Brandenburga eņģelis.
- Uz tā raksta formulu „Ex libris” un īpašnieka vārdu, un, ja vēlas, arī devīzi vai attēlu.
- Grāmatas var iezīmēt trīs veidos: ar ielīmētu etiķeti, tintes zīmogu vai reljefu iespiedumu, ko veido ar reljefa zīmogu.

Ko nozīmē „ex libris”?
„Ex libris” ir latīņu izteiciens: ex norāda izcelsmi, bet libris ir vārda liber, grāmata, daudzskaitļa ablatīvs. Franču vārdnīca Larousse to tulko kā „no (kāda) grāmatām”, bet Francijas Akadēmija kā „piederošs pie (kāda) grāmatām”1,2. Tātad formula pirms vārda lasāma kā „šī grāmata pieder (kāda) bibliotēkai”.
Franču valodā šis vārds apzīmē pašu zīmi. Akadēmija to definē kā zīmi grāmatas iekšpusē, kas norāda tās īpašnieku; ikdienas lietojumā tā ir vinjete ar bibliofila vārdu, bieži ar devīzi vai ģerboni2. Vārdnīca Trésor de la langue française pirmo reģistrēto lietojumu franču valodā min 1840. gadā, Pola Lakruā (Paul Lacroix) darbā3.
Franču valodā tas ir vīriešu dzimtes lietvārds, kas daudzskaitlī nemainās: „un ex-libris”, „des ex-libris”1. Kopš 1990. gada pareizrakstības reformas franciski to drīkst rakstīt arī kopā, „exlibris”1,2, un beigu s tiek izrunāts2. Vāciski saka das Exlibris4, angliski bookplate vai ex libris, latviski „ekslibris”. Portugāļu valodā ex-líbris apzīmē arī pilsētas vai vietas simbolu5.
No kurienes nāk ekslibris?
Doma iezīmēt grāmatu ir daudz senāka par grāmatu iespiešanu. Britu muzejā glabājas neliela fajansa plāksnīte ar faraona Amenhotepa III un karalienes Tejas vārdiem, datēta ar aptuveni 1390.–1350. gadu p. m. ē. Uz tās rakstīts kāda sacerējuma nosaukums, un, visticamāk, tā kalpoja par papirusu lādītes etiķeti, piestiprināta ar diegu, kas izvērts caur abiem tās caurumiem6. Muzejs raksta, ka to „parasti uzskata” par „ekslibrisu”, ar visām pēdiņām: drīzāk tas ir priekštecis, lādītes etiķete, nevis zīme grāmatā.
Pirmie īstie ekslibrisi parādās Vācijā līdz ar kokgriezumu, 15. gadsimta pēdējā trešdaļā.
- Hansa Iglera ezis, ar roku kolorēta grafika, pēc Britu muzeja domām, visticamāk, ir vecākais saglabājies ekslibris (ap 1470.–1480. gadu). Ezis tur purnā ziedu, virs tā ir uzraksts „Hans Igler, lai tevi nobučo ezis”, vārdu spēle ar Igel, ezis. Zināmi četri eksemplāri7.
- Hilpranda (jeb Hildebranda) Brandenburga eņģelis, pēc Čikāgas Mākslas institūta datiem, ir vecākais dokumentētais iespiestais ekslibris. Brandenburgs ar to iezīmēja visu savu bibliotēku, pirms to uzdāvināja Buksheimas kartūziešu klosterim, kurā iestājās ap 1480. gadu8.
- Albrehts Dīrers ap 1502. gadu zīmēja ekslibrisu savam draugam Vilibaldam Pirkheimeram ar uzrakstu „Sibi et amicis”: sev un saviem draugiem9.
Francijā vecāko zināmo ekslibrisu bieži piedēvē Žanam Berto de La Turblanšam (Jean Bertaud de La Tour-Blanche), ap 1529. gadu10. Vecākais ar drošu datējumu, pēc vēsturnieka Voltera Hamiltona domām, ir Šarla Albozija (Charles Albosius) ekslibris no Otenas, datēts ar 1574. gadu11. Līdz 17. gadsimtam lielie grāmatu cienītāji lika iespiest savu ģerboni vai monogrammu arī uz iesējuma: šis „supralibros” (superekslibris) bieži padarīja etiķeti lieku10.
Tehnikas sekoja iespiestā attēla attīstībai: kokgriezums, tad vara gravīra, bet 19. gadsimta beigās fotomehāniski paņēmieni10. Bibliotēkas īpašuma zīmogus izmanto vismaz kopš 16. gadsimta sākuma12.
Kas kolekcionē ekslibrisus?
19. gadsimta beigās ekslibris kļūst par kolekcionēšanas priekšmetu. Ex Libris Society tika dibināta Londonā 1891. gadā, tajā pašā gadā, kad Berlīnes biedrība, kas joprojām darbojas ar nosaukumu Deutsche Exlibris-Gesellschaft14,15. Francijas ekslibrisu kolekcionāru biedrība radās Parīzē 1893. gadā11,16.
Sers Augusts Volastons Frenkss (Augustus Wollaston Franks), miris 1897. gadā, novēlēja savu kolekciju Britu muzejam. 1903. gada katalogā tā nosaukta par, iespējams, lielāko jebkad savākto: gandrīz 40 000 britu un amerikāņu ekslibrisu un gandrīz 30 000 ārzemju, neskaitot dublikātus17.
Kopš 1953. gada cienītāji pulcējas starptautiskos kongresos; 39. kongress bija paredzēts Sanfrancisko 2022. gadā14,18. Viņu federācija FISAE tika dibināta Hamburgā 1966. gadā19.
Ko rakstīt uz ekslibrisa?
Klasiskā forma ietilpst divās rindās: „Ex libris”, pēc tam īpašnieka vārds. Varat pievienot pilsētu, devīzi, iniciāļus vai attēlu, kas jums atbilst: dzīvnieku, koku, ģerboni, priekšmetu.
- „Ex libris Claire Martin”, vienkāršākā forma.
- „Liber Bilibaldi Pirckheimer” („Vilibalda Pirkheimera grāmata”), uz Dīrera zīmētā ekslibrisa9.
- „Ex labore quies” („pēc darba atpūta”), Albozija devīze 1574. gadā11.
Jo mazāka zīme, jo īsākam jābūt tekstam. Par bibliotēku zīmogiem Kongresa bibliotēka norāda, ka visskaidrākos nospiedumus dod vienkārši motīvi tikai ar tekstu: plāni lielie burti bez serifiem20. Personīgā ekslibrisā arī greznāki burti paliek salasāmi, ja teksts ir īss.
Etiķete, zīmogs vai reljefs: kuru metodi izvēlēties?
Etiķeti, kas ielīmēta ar atgriezenisku līmi, var noņemt; tinte un reljefs paliek lapā.
| Ielīmēta etiķete | Tintes zīmogs | Reljefs iespiedums | |
|---|---|---|---|
| Kas tas ir | Iespiesta vinjete, ielīmēta vāka iekšpusē | Tintes zīme, uzspiesta tieši uz lapas | Reljefs zīmējums papīrā, bez tintes |
| Sagatavošana | Jāpasūta vinješu druka, tad tās jāielīmē pa vienai | Nekāda: automātiskais zīmogs pie katra spiediena iekrāsojas pats | Ievietot lapu knaiblēs un saspiest |
| Papīrs | Visas grāmatas | Uz ļoti plāna vai poraina papīra tinte var izplūst, un uz krītpapīra tā slikti turas20 | Ar Libriel reljefa zīmogu: papīrs līdz 150 g/m², ne tālāk kā 6 cm no malas |
| Atgriezeniskums | Iespējams ar atgriezenisku līmi21 | Nē, tinte paliek | Nē, reljefs paliek |
| Izskats | Krāsaina druka vai gravīra, pēc izvēles | Teksts, viena tintes krāsa | Diskrēts, redzams slīpā gaismā |
Libriel ekslibrisa zīmogs ir automātiskais zīmogs. Tā taisnstūrveida nospiedums pieejams trīs izmēros: 38 × 14 mm (1–2 rindas), 46 × 18 mm (2–3 rindas) un 58 × 22 mm (3–4 rindas), ar 16 līdz 26 rakstzīmēm rindā atkarībā no izmēra, melnā, zilā vai sarkanā tintē.

Ekslibrisa reljefa zīmogs ir reljefspiedes knaibles no nerūsējošā tērauda ar misiņa matricēm. Tas atstāj apaļu, aptuveni 4 cm diametra nospiedumu ne tālāk kā 6 cm no lapas malas, uz papīra līdz 150 g/m². Jūs izvēlaties kādu no Libriel modeļiem ar savu vārdu vai atsūtāt savu zīmējumu.

Kur grāmatā likt ekslibrisu?
Tradicionālā vieta ir priekšējā vāka iekšpuse. Ja tas nav iespējams, izmanto priekšlapu, pirmo tukšo grāmatas lapu1,21. Neviens noteikums nenosaka konkrētu stūri: izvēlieties vietu bez teksta, visās grāmatās vienu un to pašu.
Kā izveidot savu ekslibrisu: soli pa solim
- Izvēlieties tekstu. Pietiek ar „Ex libris” un jūsu vārdu. Saskaitiet rakstzīmes: pārāk gara rinda mazā izmērā kļūst nesalasāma.
- Metodi izvēlieties atbilstoši savām grāmatām: zīmogu, lai ātri iezīmētu lielu bibliotēku, reljefu zīmei bez tintes, etiķeti grāmatām, kuras nevēlaties aiztikt.
- Izmēģiniet uz melnraksta lapas, kā iesaka Kongresa bibliotēka: redzēsiet, cik stipri jāspiež un cik skaidrs ir nospiedums20.
- Iezīmējiet vāka iekšpusi vai priekšlapu, grāmatai guļot uz līdzenas virsmas.
- Pirms aizverat grāmatu, ļaujiet tintei nožūt, lai zīme nenospiestos uz pretējās lapas. Kongresa bibliotēka, kuras arhīva tinte žūst lēni, pat atstāj savas grāmatas atvērtas uz nakti20.

Jums jau ir zīmējums, logotips vai bērna skice? No tā var tapt personalizēts reljefs ekslibris, ja tas ietilpst aptuveni 4 cm diametra aplī.

Biežāk uzdotie jautājumi
Ko latīniski nozīmē ex libris?
„No (kāda) grāmatām”, ko bieži tulko kā „starp (kāda) grāmatām”: ex norāda izcelsmi, libris ir vārda liber, grāmata, daudzskaitļa ablatīvs1,3.
Ko īsti apzīmē ekslibris?
Zīmi grāmatas iekšpusē, kas norāda tās īpašnieku; visbiežāk tā ir vinjete ar īpašnieka vārdu, dažreiz ar devīzi vai ģerboni2.
Kā raksta ex libris?
Latīņu formulu raksta divos vārdos, „ex libris”; latviski parasti raksta „ekslibris”. Franciski raksta „ex-libris” vai, kopš 1990. gada, arī „exlibris”1.
Kur liek ekslibrisu?
Priekšējā vāka iekšpusē, citādi uz priekšlapas1.
Kā ekslibrisu sauc angliski?
Ielīmēto vinjeti sauc bookplate, bet formulu ex libris. Angliski runājošo valstu muzeji šīs grafikas lapas klasificē kā „bookplate”7.
Vai zīmogs sabojā grāmatu?
Tinte ir noturīga: tieši tas ir īpašuma zīmes mērķis. Uz ļoti plāna papīra tā var izsūkties cauri lapai: izmēģiniet iepriekš un ļaujiet grāmatai nožūt atvērtai20. Retai grāmatai labāk izvēlieties ielīmētu etiķeti.
Kāda ir atšķirība starp ekslibrisu un superekslibrisu?
Ekslibris atrodas grāmatas iekšpusē. Superekslibrisu (supralibros) iespiež uz iesējuma, ārpusē: tas ir īpašnieka ģerbonis vai monogramma10.
Avoti
- „Ex-libris”, Dictionnaire de français, Larousse. larousse.fr
- „Ex-libris”, Dictionnaire de l'Académie française, 9. izdevums. dictionnaire-academie.fr
- „Ex-libris”, Trésor de la langue française informatisé, CNRTL. cnrtl.fr
- „Exlibris”, Duden. duden.de
- „Ex-líbris”, Dicionário Priberam da Língua Portuguesa. priberam.org
- Plāksnīte EA22878, British Museum. britishmuseum.org
- Hansa Iglera ekslibris, Franks,German.1786, British Museum. britishmuseum.org
- „Bookplate of Hildebrand von Brandenburg”, Art Institute of Chicago. artic.edu
- A. Dürer, „Liber Bilibaldi Pirckheimer”, National Gallery of Art, Vašingtona. nga.gov
- E. Castle, „Book-Plates”, Encyclopædia Britannica, 11. izd., 1911. wikisource.org
- W. Hamilton, French Book-plates, Londona, 1896. gutenberg.org
- C. Duroselle-Melish, „Book Stamps”, The Collation, Folger Shakespeare Library, 2019. folger.edu
- „Curses in Rare Books”, Catholic University of America Libraries, 2021. lib.cua.edu
- „History”, The Bookplate Society. bookplatesociety.org
- „Bookplates (ex-libris)”, Deutsches Buch- und Schriftmuseum, Deutsche Nationalbibliothek. dnb.de
- „Société française des collectionneurs d'ex-libris”, data.bnf.fr. data.bnf.fr
- E. R. J. Gambier Howe, Franks Bequest. Catalogue of British and American Book Plates, British Museum, 1903. archive.org
- K. Rödel (red.), FISAE Newsletter, Nr. 76, 2021. savb.lt
- „International Federation of Ex-Libris Societies (FISAE)”, Union of International Associations. uia.org
- „Ownership Marking of Paper-Based Materials”, Library of Congress. loc.gov
- M. Lester, „The Care of Books”, The La Trobe Journal, Nr. 45, 1990. slv.vic.gov.au
- A. Golden, „What is a Bookplate?”, Books Tell You Why, 2020. bookstellyouwhy.com





