Ex libris: nozīme, vēsture un kā izveidot savu ekslibrisu

Ex libris jeb ekslibris ir īpašuma zīme grāmatas iekšpusē, visbiežāk vāka iekšpusē. Tā ir ielīmēta vinjete, zīmoga nospiedums vai reljefs iespiedums ar īpašnieka vārdu un dažreiz arī devīzi vai zīmējumu. Vārds cēlies no latīņu valodas un nozīmē „no (kāda) grāmatām”, ko bieži tulko kā „starp (kāda) grāmatām”.

Ko nozīmē „ex libris”?

„Ex libris” ir latīņu izteiciens: ex norāda izcelsmi, bet libris ir vārda liber, grāmata, daudzskaitļa ablatīvs. Franču vārdnīca Larousse to tulko kā „no (kāda) grāmatām”, bet Francijas Akadēmija kā „piederošs pie (kāda) grāmatām”^1,2. Tātad formula pirms vārda lasāma kā „šī grāmata pieder (kāda) bibliotēkai”.

Franču valodā šis vārds apzīmē pašu zīmi. Akadēmija to definē kā zīmi grāmatas iekšpusē, kas norāda tās īpašnieku; ikdienas lietojumā tā ir vinjete ar bibliofila vārdu, bieži ar devīzi vai ģerboni². Vārdnīca Trésor de la langue française pirmo reģistrēto lietojumu franču valodā min 1840. gadā, Pola Lakruā (Paul Lacroix) darbā³.

Franču valodā tas ir vīriešu dzimtes lietvārds, kas daudzskaitlī nemainās: „un ex-libris”, „des ex-libris”¹. Kopš 1990. gada pareizrakstības reformas franciski to drīkst rakstīt arī kopā, „exlibris”^1,2, un beigu s tiek izrunāts². Vāciski saka das Exlibris⁴, angliski bookplate vai ex libris, latviski „ekslibris”. Portugāļu valodā ex-líbris apzīmē arī pilsētas vai vietas simbolu⁵.

No kurienes nāk ekslibris?

Doma iezīmēt grāmatu ir daudz senāka par grāmatu iespiešanu. Britu muzejā glabājas neliela fajansa plāksnīte ar faraona Amenhotepa III un karalienes Tejas vārdiem, datēta ar aptuveni 1390.–1350. gadu p. m. ē. Uz tās rakstīts kāda sacerējuma nosaukums, un, visticamāk, tā kalpoja par papirusu lādītes etiķeti, piestiprināta ar diegu, kas izvērts caur abiem tās caurumiem⁶. Muzejs raksta, ka to „parasti uzskata” par „ekslibrisu”, ar visām pēdiņām: drīzāk tas ir priekštecis, lādītes etiķete, nevis zīme grāmatā.

Pirmie īstie ekslibrisi parādās Vācijā līdz ar kokgriezumu, 15. gadsimta pēdējā trešdaļā.

• Hansa Iglera ezis, ar roku kolorēta grafika, pēc Britu muzeja domām, visticamāk, ir vecākais saglabājies ekslibris (ap 1470.–1480. gadu). Ezis tur purnā ziedu, virs tā ir uzraksts „Hans Igler, lai tevi nobučo ezis”, vārdu spēle ar Igel, ezis. Zināmi četri eksemplāri⁷.
• Hilpranda (jeb Hildebranda) Brandenburga eņģelis, pēc Čikāgas Mākslas institūta datiem, ir vecākais dokumentētais iespiestais ekslibris. Brandenburgs ar to iezīmēja visu savu bibliotēku, pirms to uzdāvināja Buksheimas kartūziešu klosterim, kurā iestājās ap 1480. gadu⁸.
• Albrehts Dīrers ap 1502. gadu zīmēja ekslibrisu savam draugam Vilibaldam Pirkheimeram ar uzrakstu „Sibi et amicis”: sev un saviem draugiem⁹.

Francijā vecāko zināmo ekslibrisu bieži piedēvē Žanam Berto de La Turblanšam (Jean Bertaud de La Tour-Blanche), ap 1529. gadu¹⁰. Vecākais ar drošu datējumu, pēc vēsturnieka Voltera Hamiltona domām, ir Šarla Albozija (Charles Albosius) ekslibris no Otenas, datēts ar 1574. gadu¹¹. Līdz 17. gadsimtam lielie grāmatu cienītāji lika iespiest savu ģerboni vai monogrammu arī uz iesējuma: šis „supralibros” (superekslibris) bieži padarīja etiķeti lieku¹⁰.

Tehnikas sekoja iespiestā attēla attīstībai: kokgriezums, tad vara gravīra, bet 19. gadsimta beigās fotomehāniski paņēmieni¹⁰. Bibliotēkas īpašuma zīmogus izmanto vismaz kopš 16. gadsimta sākuma¹².

Kas kolekcionē ekslibrisus?

19. gadsimta beigās ekslibris kļūst par kolekcionēšanas priekšmetu. Ex Libris Society tika dibināta Londonā 1891. gadā, tajā pašā gadā, kad Berlīnes biedrība, kas joprojām darbojas ar nosaukumu Deutsche Exlibris-Gesellschaft^14,15. Francijas ekslibrisu kolekcionāru biedrība radās Parīzē 1893. gadā^11,16.

Sers Augusts Volastons Frenkss (Augustus Wollaston Franks), miris 1897. gadā, novēlēja savu kolekciju Britu muzejam. 1903. gada katalogā tā nosaukta par, iespējams, lielāko jebkad savākto: gandrīz 40 000 britu un amerikāņu ekslibrisu un gandrīz 30 000 ārzemju, neskaitot dublikātus¹⁷.

Kopš 1953. gada cienītāji pulcējas starptautiskos kongresos; 39. kongress bija paredzēts Sanfrancisko 2022. gadā^14,18. Viņu federācija FISAE tika dibināta Hamburgā 1966. gadā¹⁹.

Ko rakstīt uz ekslibrisa?

Klasiskā forma ietilpst divās rindās: „Ex libris”, pēc tam īpašnieka vārds. Varat pievienot pilsētu, devīzi, iniciāļus vai attēlu, kas jums atbilst: dzīvnieku, koku, ģerboni, priekšmetu.

• „Ex libris Claire Martin”, vienkāršākā forma.
• „Liber Bilibaldi Pirckheimer” („Vilibalda Pirkheimera grāmata”), uz Dīrera zīmētā ekslibrisa⁹.
• „Ex labore quies” („pēc darba atpūta”), Albozija devīze 1574. gadā¹¹.

Jo mazāka zīme, jo īsākam jābūt tekstam. Par bibliotēku zīmogiem Kongresa bibliotēka norāda, ka visskaidrākos nospiedumus dod vienkārši motīvi tikai ar tekstu: plāni lielie burti bez serifiem²⁰. Personīgā ekslibrisā arī greznāki burti paliek salasāmi, ja teksts ir īss.

Etiķete, zīmogs vai reljefs: kuru metodi izvēlēties?

Etiķeti, kas ielīmēta ar atgriezenisku līmi, var noņemt; tinte un reljefs paliek lapā.

	Ielīmēta etiķete	Tintes zīmogs	Reljefs iespiedums
Kas tas ir	Iespiesta vinjete, ielīmēta vāka iekšpusē	Tintes zīme, uzspiesta tieši uz lapas	Reljefs zīmējums papīrā, bez tintes
Sagatavošana	Jāpasūta vinješu druka, tad tās jāielīmē pa vienai	Nekāda: automātiskais zīmogs pie katra spiediena iekrāsojas pats	Ievietot lapu knaiblēs un saspiest
Papīrs	Visas grāmatas	Uz ļoti plāna vai poraina papīra tinte var izplūst, un uz krītpapīra tā slikti turas20	Ar Libriel reljefa zīmogu: papīrs līdz 150 g/m², ne tālāk kā 6 cm no malas
Atgriezeniskums	Iespējams ar atgriezenisku līmi21	Nē, tinte paliek	Nē, reljefs paliek
Izskats	Krāsaina druka vai gravīra, pēc izvēles	Teksts, viena tintes krāsa	Diskrēts, redzams slīpā gaismā

Libriel ekslibrisa zīmogs ir automātiskais zīmogs. Tā taisnstūrveida nospiedums pieejams trīs izmēros: 38 × 14 mm (1–2 rindas), 46 × 18 mm (2–3 rindas) un 58 × 22 mm (3–4 rindas), ar 16 līdz 26 rakstzīmēm rindā atkarībā no izmēra, melnā, zilā vai sarkanā tintē.

Ekslibrisa reljefa zīmogs ir reljefspiedes knaibles no nerūsējošā tērauda ar misiņa matricēm. Tas atstāj apaļu, aptuveni 4 cm diametra nospiedumu ne tālāk kā 6 cm no lapas malas, uz papīra līdz 150 g/m². Jūs izvēlaties kādu no Libriel modeļiem ar savu vārdu vai atsūtāt savu zīmējumu.

Kur grāmatā likt ekslibrisu?

Tradicionālā vieta ir priekšējā vāka iekšpuse. Ja tas nav iespējams, izmanto priekšlapu, pirmo tukšo grāmatas lapu^1,21. Neviens noteikums nenosaka konkrētu stūri: izvēlieties vietu bez teksta, visās grāmatās vienu un to pašu.

Kā izveidot savu ekslibrisu: soli pa solim

1. Izvēlieties tekstu. Pietiek ar „Ex libris” un jūsu vārdu. Saskaitiet rakstzīmes: pārāk gara rinda mazā izmērā kļūst nesalasāma.
2. Metodi izvēlieties atbilstoši savām grāmatām: zīmogu, lai ātri iezīmētu lielu bibliotēku, reljefu zīmei bez tintes, etiķeti grāmatām, kuras nevēlaties aiztikt.
3. Izmēģiniet uz melnraksta lapas, kā iesaka Kongresa bibliotēka: redzēsiet, cik stipri jāspiež un cik skaidrs ir nospiedums²⁰.
4. Iezīmējiet vāka iekšpusi vai priekšlapu, grāmatai guļot uz līdzenas virsmas.
5. Pirms aizverat grāmatu, ļaujiet tintei nožūt, lai zīme nenospiestos uz pretējās lapas. Kongresa bibliotēka, kuras arhīva tinte žūst lēni, pat atstāj savas grāmatas atvērtas uz nakti²⁰.

Jums jau ir zīmējums, logotips vai bērna skice? No tā var tapt personalizēts reljefs ekslibris, ja tas ietilpst aptuveni 4 cm diametra aplī.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ko latīniski nozīmē ex libris?

„No (kāda) grāmatām”, ko bieži tulko kā „starp (kāda) grāmatām”: ex norāda izcelsmi, libris ir vārda liber, grāmata, daudzskaitļa ablatīvs^1,3.

Ko īsti apzīmē ekslibris?

Zīmi grāmatas iekšpusē, kas norāda tās īpašnieku; visbiežāk tā ir vinjete ar īpašnieka vārdu, dažreiz ar devīzi vai ģerboni².

Kā raksta ex libris?

Latīņu formulu raksta divos vārdos, „ex libris”; latviski parasti raksta „ekslibris”. Franciski raksta „ex-libris” vai, kopš 1990. gada, arī „exlibris”¹.

Kur liek ekslibrisu?

Priekšējā vāka iekšpusē, citādi uz priekšlapas¹.

Kā ekslibrisu sauc angliski?

Ielīmēto vinjeti sauc bookplate, bet formulu ex libris. Angliski runājošo valstu muzeji šīs grafikas lapas klasificē kā „bookplate”⁷.

Vai zīmogs sabojā grāmatu?

Tinte ir noturīga: tieši tas ir īpašuma zīmes mērķis. Uz ļoti plāna papīra tā var izsūkties cauri lapai: izmēģiniet iepriekš un ļaujiet grāmatai nožūt atvērtai²⁰. Retai grāmatai labāk izvēlieties ielīmētu etiķeti.

Kāda ir atšķirība starp ekslibrisu un superekslibrisu?

Ekslibris atrodas grāmatas iekšpusē. Superekslibrisu (supralibros) iespiež uz iesējuma, ārpusē: tas ir īpašnieka ģerbonis vai monogramma¹⁰.

Avoti

1. „Ex-libris”, Dictionnaire de français, Larousse. larousse.fr
2. „Ex-libris”, Dictionnaire de l'Académie française, 9. izdevums. dictionnaire-academie.fr
3. „Ex-libris”, Trésor de la langue française informatisé, CNRTL. cnrtl.fr
4. „Exlibris”, Duden. duden.de
5. „Ex-líbris”, Dicionário Priberam da Língua Portuguesa. priberam.org
6. Plāksnīte EA22878, British Museum. britishmuseum.org
7. Hansa Iglera ekslibris, Franks,German.1786, British Museum. britishmuseum.org
8. „Bookplate of Hildebrand von Brandenburg”, Art Institute of Chicago. artic.edu
9. A. Dürer, „Liber Bilibaldi Pirckheimer”, National Gallery of Art, Vašingtona. nga.gov
10. E. Castle, „Book-Plates”, Encyclopædia Britannica, 11. izd., 1911. wikisource.org
11. W. Hamilton, French Book-plates, Londona, 1896. gutenberg.org
12. C. Duroselle-Melish, „Book Stamps”, The Collation, Folger Shakespeare Library, 2019. folger.edu
13. „Curses in Rare Books”, Catholic University of America Libraries, 2021. lib.cua.edu
14. „History”, The Bookplate Society. bookplatesociety.org
15. „Bookplates (ex-libris)”, Deutsches Buch- und Schriftmuseum, Deutsche Nationalbibliothek. dnb.de
16. „Société française des collectionneurs d'ex-libris”, data.bnf.fr. data.bnf.fr
17. E. R. J. Gambier Howe, Franks Bequest. Catalogue of British and American Book Plates, British Museum, 1903. archive.org
18. K. Rödel (red.), FISAE Newsletter, Nr. 76, 2021. savb.lt
19. „International Federation of Ex-Libris Societies (FISAE)”, Union of International Associations. uia.org
20. „Ownership Marking of Paper-Based Materials”, Library of Congress. loc.gov
21. M. Lester, „The Care of Books”, The La Trobe Journal, Nr. 45, 1990. slv.vic.gov.au
22. A. Golden, „What is a Bookplate?”, Books Tell You Why, 2020. bookstellyouwhy.com